cauri gaismai
/no veļu dienām līdz gaismas laikam,
un gaismu gaismai mēs iesim cauri,
lai otrā pusē mums pietiek tvaika,
un iztur sliedes, un nekļūst šauri
gar plānu maliņu dzirdeslokam,
kā putekļcukurs, krīt tukšas skaņas,
kas kādreiz veidojās analogi,
kā pamatmaņas
caur gaismas laiku līdz piena ceļam
(un varbūt galā mēs nenomirstam)
tās visas rētas – no akvareļa,
un arī asinis nebūs īstas,
un arī ieroči – rekvizīti:
tos labāk atstāsim citai ainai
jo mūsu saulaina būs, par spīti,
un daudzkrāsaina
no piena ceļa līdz gaismas staram,
pa ceļam izdziedot lielo dziesmu
cik reizes mēģinām, kamēr varam,
cik reizes sadegam līdz ar liesmu
bet kamēr ceļamies pat no pelniem
un savu iedvesmu liekam krāsnī,
varbūt mēs izejam ogļmelni,
bet gaismas dāsni