dzīve attinas atpakaļ

dzīve attinas atpakaļ, plakana kinolente
ko tad tu māci mīlēt, nosvert, un kam būt klāt?..
atrodi man kaut parastu papīra dokumentu,
kurā ir rakstīts "sadzirdēt, uzklausīt, parunāt"

dzīve attinas atpakaļ, pārliecības un mēsli
katru izteikto teikumu aizmirst vai apstrīdēt
divpadsmit tukšie šāvieni, trīspadsmit baltie krēsli,
vienpadsmit drošas izredzes turpināt eksistēt

dzīve attinas atpakaļ, skaties, kā sašķīst lampa,
zīme, ka vajag mainīties, darīt un uzzināt
siltajā tavā ikdienā kāds tevi neapkampa,
tagad tu viņam iemāci laicīgi stāvēt klāt

dzīve attinas atpakaļ, uzgaidi nedaudz, tinu,
pagaidām cauri skumjiņām, kurām reiz pienāks gals
visu, ko tu man stāstīsi, zvēru, es labi zinu,
iztēles bagāts kareivis, izslīpēts ideāls

dzīve attinas atpakaļ, kā tev to sanāk radīt,
spēlējot ausīs vienatni, ceļvedis katram savs,
iztinot to, līdz izbeidzas atpakaļceļā gadi,
izciešot to, līdz ierodies piedzimis, pusgatavs

tagad
es gatavs attapšos
izgaršot tavu stāstu:
iespēlē ausīs klātbūtni, iemāci līdzās būt,
meklējot tukšas istabas, kāpēc lai neatrastu
netīšām jaunu sevi, par kuru reiz gribās kļūt

ось

я буду носить внутри себя — ось
она будет выжигать во мне — «не спеши»
и если мне разогнаться опять пришлось,
она мне напомнит, чего я себя лишил

я буду носить внутри себя — свет
ты этому меня тщательно научи
однажды сквозь миллион световых лет
останусь один в июльской своей ночи,

и ночь эта будет веточкой на песке,
рисованной до ближайшего из ветров,
и сущность твоя — песчинки на сквозняке,
подуй посильней на пепел, и будь здоров

я буду носить внутри себя — ось,
пожалуйста, ты мне напоминай о ней
оказывается, дело не в том, что врозь —
единственный верный способ дышать ровней,

а в том, кем ты станешь наедине с собой,
и в том, кем ты не окажешься вопреки.
и помнить, что ты — прекрасен, когда любой,
и к солнцу твои протянуты две руки

я буду носить внутри себя — свет,
ведь там все равно все выгорело дотла
у выжженной тусклой пустоши нет примет,
и можно отстроить заново купола,

и можно отстроить заново все, что врозь
мы строили, утирая с ладоней грязь
я буду носить внутри себя — ось,
а ты ее в цвет, пожалуйста, разукрась

viegli

ienāc brīnumpasaulē, melns un ieplaisājis
netīrs, visa planēta tavās sapūst rokās
kabatai ar atslēgām nav nevienas mājas,
zobu vietā mutē lielas pīlādžogas

ienāc brīnumzemītē, smaidot plašus smaidus
nagos melnas smiltis, mutē melni smiekli
"es, tik skaists un lielisks, tevi neatbaidu?
skaties manās acīs, cel man pieminekli"

iekliedz manās iekšās, nesaprasts un šķīstošs,
netīšām no krekla izbirs ārā rudens
noliec man uz galda tējkannu, un plīstošs
pāri krūzes malām stiepsies citronūdens

pāri taviem deniņiem vilksies tumša migla,
ieaijājot kareivjus, adot zelta rietus,
neaiztiec ar pirkstgaliem varoņus no stikla,
debess tavā vietā laistīs tos ar lietu

uzkāp brīnumplanētā putekļainām kājām,
iztīrot no rētām lauskas un strīdus
parādi, cik grūti ir dažiem likties vājam,
uzsmaidi, lai planētā šajā nesašķīdu

parādi, cik viegli ir visiem likties augstam,
piepildīt ar iedvesmu katru mazu telpu
kamēr lietus noskalo dubļus tev no plaukstām,
viegli justies svarīgai, dzirdot tavu elpu

as quiet as

he says there’s nothing in the world
as quiet as a snow,
as painful as the art to hold
and art of letting go
as skillful as the epitaph
to clearly put aside,
as pure as a silent laugh
before its amplified

i tell him there’s an art to live
and craft of breathing in,
you’re lucky if you learn to give
and eager to begin,
no matter what you start anew,
despite you’re bruised and scratched,
there’s cost of anything you do,
untied and disattached

and if the cost becomes too high,
you’ll learn to unexpect,
since it’s the only way to try
stand honest and direct,
there’s nothing in the world as quiet
as notes you cannot hear,
so put your ugly thoughts aside
and play to someone dear

and then you look above your head,
each cloud up there has seams,
but things by which you were mislead
can’t hold you off your dreams,
as grounded as you walk on earth,
as slippery your way,
remember everything you’re worth,
and all you’re meant to say

he says there’s nothing in the world
as quiet as a snow,
as painful as the art to hold
and art of letting go
and so i promise i will learn
stay thorough and tranquil
his music echoes in return:
i will
i will
i will

тепло

окружи себя этими солнечными мальчиками —
пусть смеются и будут тебе как братья
в каждом такая сила, что даже вдыхая рядом с любым из них, чувствуешь, как, будучи до этого сморщенным, полусдутым воздушным шариком, медленно разглаживаются все углы и стыки
каждому из них не больше двадцати трех, но такая в каждом улыбка, что все, что лежит в мире несвершённого и несовершенного, сдувается и исчезает
будет казаться, что все, что тревожило тебя до этого, вообще никогда не происходило

когда они будут встречать тебя,
переживать за тебя, юные, не узнавшие горя
не заслужившие горя, не оправдавшие никаких из повсеместно торжествующих бед и кораблекрушений,
посмотри, как у них солнце просвечивает через веки, тонкие и невесомые
слушай, как они поют, не страшась совсем ничего,
как встречают тебя и поют
наполняйся теплом от них, своих новых братьев,
пусть его станет ровно столько, чтобы оно лилось из тебя и выплескивалось,
чтобы казалось, что нет предательства, боли и плоских твоих печалек,
смотри, как легко им дается быть проводниками,
если есть эта армия света, не существует и никогда не будет существовать никакой войны

и когда ты, потрепанный, в истлевших лохмотьях,
со стертыми в кровь коленками (по дороге разбив банку зеленки, нечем мазать),
с обгоревшим на солнце носом и наполовину расстрелянным якорем из пенопласта,
мозолями на ладонях и не зажившими еще внутренностями,
случайно утыкаешься носом лодчонки своей в какую-то неизвестную гавань, которую по ошибке не занесли ни в один туристический путеводитель,
расстроившись от того, что отклонился от маршрута,
смотришь, как спокойный бриз гладит надвигающийся шторм, который сразу же успокаивается, убаюканный,
и на берегу встречают тебя они, тонкие веки, теплые руки, горячие души,
открывают рты, и оттуда льется это особенное, разбавленное медом солнце
и становится так легко
смеяться.

uzjautā

uzjautā, kam es noticēt esmu gatavs
izdomā, kam ir krelles uz manas rokas
kad es pavisam nesajukt cenšos prātā,
uzdod man vienkāršu jautājumu: kā sokas

trāpīsi brīdī, kad neticēšu ne spēkiem,
nedz arī pašam sev, kurā gribās cerēt
sūdzēšos neredzamajiem saviem rēgiem,
visiem, kas manā ticībā neiederās

uzjautā, kāpēc staipu uz locītavas
diegu, kas atgādina par lietus dienu
kamēr man koka ticība nepārravās,
kamēr es dziļā iedvesmā neiebrienu,

es būšu gatavs stāstīt tev patiesību:
katram no mums reiz pienākas vēlme izzust,
nezinot, kas es esmu un ko es gribu,
kas notiks iekšā brīdī, kad noņems mizu,

šis palīdz atcerēties, ka esmu gatavs
skatīties lielajā bildē un iederēties,
dienās no raupjas pelēkas cukurvates
izlīst no čaumalas, saprast, un skaļi smieties.

кроме музыки

вот вокруг тебя ярко взрывается космос, и ты стоишь посреди,
и ни сдвинуться, ни дышать не выходит с дырищей такой в груди
ты стоишь посреди всего этого, мир в slow motion, вокруг война,
ну а ты в нее влип, и не выбраться, и расстановка всего одна

вот опять положение сил неравно: ты в центре, а их орда,
не отмоешься больше, не оправдаешься, знал же, придет беда,
тихий страх равномерно сменяется ужасом, мерно стучит внутри
осознание, что ты не выстоишь целым, смотри на себя, смотри

а потом он берется откуда-нибудь, говорит тебе — подожди,
ну и что, что ты, падая, по уши влип, ну, допустим, дыра в груди,
я сыграю тебе своей музыки, плачь в нее, все будет хорошо
собирал для тебя этих нот по галактике, кажется, что нашел

говорит — я не знаю другого сценария, выживем, устоим,
ты потерянный и обожженный сквозь всю эту бездну идешь за ним,
больше нет ничего, кроме музыки, не во что верить, стирая сны,
хоть исчезни совсем, никому нету дела до этой твоей войны

ты, изломанный, перебираешься через, и веришь, что не умрешь,
и неважно, кого ты теряешь при этом, какую ты слышишь ложь,
он играет тебе «это пропасть и бездна, но тут без тебя никак»,
и поэтому ты встаешь, шатаясь, и делаешь первый шаг

lighthouse

that big dirty planet spinning around me is just a huge dark-blue bucket of stars which have actually long ago died, some of them have been dead for not too long – those still shed the light on some strangers, and those strangers think they're following a beautiful road full of streetlamps shining down just so they don't ever get lost. 

i once was that stranger.

i'm not anymore, for i've become wiser – now i know what's hidden behind the streetlamps, lost souls, let's sit together and promise each other we will never again talk about the meaning of life. take that meaning in your hands, roll it in your palms, see how it shrinks, convulses then disappears at all.

see? your hands are free now.

the whole galaxy to fill in. throw a dice then decide what comes first: before you can think of anything else than music, there comes music, so you feel it in your hands and your palms and your arteries until you consist of music and there's nothing else to put in.

stupid damned dice failed again.

so you continue moving along that road. lit with streetlamps, scratchy and coarse, do not stumble. reach the sea, special place, good enough to throw the damned dice away to disappear in the dark cotton waves, there's a boat, take me further, take me away, take me home, take me nowhere until i'm lost.

everything's dark but the music.

it's glowing within, full of stars and souls and buckets and meanings and palms and convulsions and galaxies and dice and cotton waves and nowheres and darkness. nothing else exists, noone to show you the meaning, no way out, no way out, no way out, until someone tells you he's coming back to be a lighthouse.

then there's a lighthouse.

iedvesma

lūdzu, rakstīt sāc; esi mans tango, un miers, un kompass,
mani ietērpsi notīs, kad ārā tik gara ziema,
ja mums lemts iepazīties, kad augšā kāds dala lomas,
es labprāt tava balss būšu, skanīga, nevis mēma

es labprāt tevī skanēšu ilgajās lēnās naktīs,
kad tu sēdies pie klavierēm cerībā savā lielā
kad tev nesanāk izspiest ne vārda, es būšu taktīs,
ko tu dzirdēsi te, savā galvā, kad izej ielās

lūdzu, piefiksē: skanu tik ilgi, līdz tu sāc rakstīt,
tāpēc netērē velti ne mirkļa, un spēlē kāri,
un es nebeigšos, apsolu, nebeigšos, kamēr krasti
nebeidz sabrukt un grimt, ļaujot upei tiem pārplūst pāri

tavos skaistajos pirkstos lai nebeidzas asinsrite,
lai man nebeidzas krāsaini sapņi, kas čukst tev ausīs,
kamēr stāsta, ka krist ir tik burvīgi, es vien krītu,
bet pirms ceļos, tu noteikti zināsi, ka es klausos