Emīls

beigu termiņš ir katram stāstam. 
katram trekam – hronometrāža. 
plaukti beigušies plašu klāstam, 
termiņš izbeidzies arī pašam – 

vējam ieskrieties pietiek plašums, 
piestāv lidlaukam apkārt tukšums
Emīls pierunā sevi pašu:
“nesabrukšu” (un sakrusto pirkstus, lai arī pats tam tiešām noticētu) 

vai tu krāsainus sapņus skaties,
vai tev demonstrē tādus naktīs?
vai ik vasaru esi patiess, 
smaidi smaidīti, darbi sākti?

Emīls saprot, ka paliek smagas
svešas atziņas, ko tam rāda,
tāpēc miskastē tukšas pakas
mildronāta

tālāk – pats. tālāk – liels un stiprāks.
ērtu peldriņķi arī atstāj. 
diez vai varoņi lielkalibra
izaug, paliekot seklā krastā

enkurs rūsā un nakts aiz loga – 
tagad izceļot būtu naivi…
Emīls nopūšas, atstāj krogu,
izvelk laivu.