pacietību
/man bija izsalkums un spīts,
es gāju meklēt sevi aiz,
un cēlos, tiklīdz sākās rīts,
tā, it kā būtu pēdējais
jo laika, šķita, nebūs daudz —
es dzinos pakaļ tiem, kas krīt,
un sevi izdresēju: audz!
audz, kamēr tevī gaisma mīt
aiz loga tikmēr cēlās tas,
kurš stingri iemācīja: stop,
lai dzimtu saule, notiek nakts,
un aijā gaismu, kamēr top
jebkuram klejotājam skaidrs:
lai apmaldītos, vajag iet
tāpēc mēs kopā ejam aiz,
un jūs mums ceļā nestāviet