Jenny

Jenny gets settled and opens her book – 
she is quite ready to bring them alive
fairies and unicorns sharing a look – 
who will survive?

nobody cares of her game that is on
you've no idea you all are its part
back there's a soundtrack of lonely trombone, 
playing by heart

handful of whiskey and spoonful of tea – 
searching for balance, and inspo, and muse
finding anxiety to a degree – 
what an excuse

“visit me now!” – she is asking her ghosts,
pleading for stories and begging for words
is it her blessing or her diagnose, 
being a nerd?

it's half past midnight and Jenny's awake – 
how should she end it and what was the plot?
courage embracing her every mistake, 
wound it has brought

wounds, if you knew it, make beautiful maps
words, if you sing them, make wonderful songs
so, past her willing to quit and collapse, 
Jenny feels strong

she feels like singing, if nobody hears
writing, if nobody reads it out loud
winning a battle with being sincere, 
weakened, but proud

Jenny sits down with her blanket on top
tick in a box: introduction is done
nobody ever commands her to stop.
story's begun. 

Mike

Mike's a commander: India, Quebec
wife can stay calm: he's got family's back
family's happy: their Papa's awake
equals an income, a muscle, a stake

Mike has a ritual right after his run
kettle is boiling and dishes are done,
breakfast is ready – it's time to report
how was your day, and your pastimes, and sport

Monday's for ironing, Wednesday's for drinks,
routine is everything, family thinks
searching for starlight is previously planned – 
everyone's ready for Michael's command

then comes a day when kids steadily grow
“you have to learn to move on, to let go”
November, Oscar, there's system they've got
system he's built to endure every shot

shots are like sirens: there's countdown to run
when kids were small, they were making it fun,
sinister warriors, they learned how to shoot,
parents encouraged it's handy and cute

“love, there's a dinner, i might not return” – 
casual small talk they've mastered to learn
fluffy pink elephant, 
little toy gun,
dinner is ready 
and war isn't done 

* India, Quebec, Papa, November, Oscar are military alphabet letters

November, Oscar in this case decrypt as “NO” 

Džeisons

es sapņoju par karu, mam – 
vai tāds mums nedraud vairs?
tā Džeisons acīm aizvērtām,
kad logā ieplūst gaiss
tā karsta piere janvārī
un termometra stabs,
un mazais puisēns atkal trīc,
un mamma atkal glābs

pēc gadiem deviņpadsmit ciet
būs vecais logs. un sirds. 
un Džeisons nepārtraukti, šķiet, 
skries pakaļ tam, kas mirdz,
un skaitīs savās kabatās,
cik viņam labi iet, 
un leposies ar veiksmi, kas
to mīl un nepamet

reiz tālā zemes nostūrī,
kur nauda, spēks un rums, 
pēc daudziem gadiem, varas dzīts,
viņš sēdēs, īgns un drūms, 
tad kroga durvis pavērsies,
un tajās plūdīs gaiss,
un Džeisons, dzīvē sapinies,
vairs nebūs darītājs – 

jo tā, no sapņiem, atrastā,
nāks negaidīti klāt,
un Džeisons meklēs vārdus, kā
tūlīt to uzrunāt,
un zaudēs tūlīt pat, jo tas
būs atkal sapņa tēls

no rīta viņa kabatā
ir numurs smalkā rokrakstā.
viņš zvanīs, pirms ir vēls.

Lara

viņš piezvana Larai ap reizi gadā
un taisnojas, sakot, ka strauji piekust
no ceļiem, kas steidzami jāizbradā
un cilvēkiem apkārt, kas runā niekus

viņš gaida to nožēlu, līdzjūtību, 
un mūzika, saka, vēl apkārt švaka
un kopskaņa nepārdomāta, šķība –
var nojaust, no kurienes rodas smaka

es izvēlos brīnīties, smieties, jūsmot, 
un tur, saka Lara, tā atšķirība
ja nepietiek pieredzes vērtēt klusu, 
tu zini, ka klausīties – brīvā griba 

no kritikas tavas ne zeme griežas, 
ne komponists sameklēs īstās notis, 
bet pats tu caur rūpīgi celtiem režģiem
vien taisnoties pratīsi, skaļi toties 

viņš saka – tev nepielec, nāc un klausies, 
un brīnies, cik briesmīgi, prasti, šķībi
un paņem aiz rokas, un iekliedz ausīs, 
un virpo, līdz pasaule griežas slīpi – 

tad Lara tiek ārā no viesuļvētras, 
un klausuli aiznes uz citu māju
un ierakstus izvelk, un vāra mētras –  

cik labi, ka nepazīst zvanītāju.

Ирен

у Ирен на пореветь остается полчаса. 
через полчаса звонок – на опухшие глаза
адресату наплевать. так что соберись, Ирен,
тот всегда получит все, кто покладист и смирен

тот всегда получит все, кто удобен остальным,
кто внимателен к словам, датам, знакам, запятым,
структурировать запал, усмирить азарт и пыл,
чтобы каждый “так и знал”, будто первым укротил

это правила игры, пусть никто не видит слез 
профессионал Ирен принимает все всерьез
по утрам зарядка, душ, кофе черный, как круги
под глазами у нее – или в сердце у других

остается пять минут. успокойся, ну же, стоп
соберись, тебе еще уговаривать взахлеб
остальных, и подбивать на великие дела
может, кто-нибудь потом благодарен, что спасла

но и этого не жди, говорит себе Ирен, 
вся прозрачная насквозь, как большая карта вен – 
если сделаешь прокол и введешь туда иглу,
то она прошьет Ирен через сердце на полу

соберись теперь, иди, все большие люди ждут, 
и поправь-ка макияж – до эфира пять минут
улыбайся, каблуки, спину ровно, не спеши, – 
все закончится, тогда сможешь что-то для души

Джон

“все закончится – закончится и это,” – 
успокаивает Джон себя за виски
“я добуду для нее немного света
и развешу ей гирлянды, как ириски

на огромной елке, только бы сияла”
Джон - потерянный мечтатель и идейник
он звонит ей. начинается сначала
череда невероятных совпадений

говорит ей: “я боюсь, но мне не страшно, – 
а теперь переведи на эсперанто”
разворачивает вслух полнометражный
фильм ей в трубку, Бредбери и Канта,

присылает ей картинок, как внезапно
человек встречает в поле человека
и мечтает в трубку, страстно и масштабно. 
за окном включают сумерки. и реку. 

он приказывает ехать осторожно, 
от нелепости она смеется в трубку
все равно договоренность безнадежна, 
все равно любые видения хрупки

так же думает и Джон, достав пластинку, 
опустив иглу на диск, прибавив звука
их когда-то изготовили из цинка, 
разве это – не сверхточная наука.

* она приедет в пункт назначения и наутро подумает, что ей, мечтательнице, просто привиделся весь этот разговор.
* Джон придет на ее следующий концерт и удивится, услышав со сцены историю про себя.

Emīls

beigu termiņš ir katram stāstam. 
katram trekam – hronometrāža. 
plaukti beigušies plašu klāstam, 
termiņš izbeidzies arī pašam – 

vējam ieskrieties pietiek plašums, 
piestāv lidlaukam apkārt tukšums
Emīls pierunā sevi pašu:
“nesabrukšu” (un sakrusto pirkstus, lai arī pats tam tiešām noticētu) 

vai tu krāsainus sapņus skaties,
vai tev demonstrē tādus naktīs?
vai ik vasaru esi patiess, 
smaidi smaidīti, darbi sākti?

Emīls saprot, ka paliek smagas
svešas atziņas, ko tam rāda,
tāpēc miskastē tukšas pakas
mildronāta

tālāk – pats. tālāk – liels un stiprāks.
ērtu peldriņķi arī atstāj. 
diez vai varoņi lielkalibra
izaug, paliekot seklā krastā

enkurs rūsā un nakts aiz loga – 
tagad izceļot būtu naivi…
Emīls nopūšas, atstāj krogu,
izvelk laivu.

Sarah

ships may be sailing and stories be told
she may be desperate, she may be bold, 
she may be drowning her pillow at dawn, 
tears are unwelcome, so she carries on

cell phone is always turned on, never blocked.
Sarah's aware of last time they've talked, 
also aware when he was online
(twenty-four minutes, says messenger sign)

story's expired five minutes ago. 
last time they talked she felt distant. although 
tried to be useful and tried to support – 
hoped he'll appreciate, always alert

sometimes he needs her and that's when he writes
needing expires when Sarah excites
she's left remembering faces and frowns,
eyebrows he's raised while she conquered the towns

conquering turned to some pointless defeat,
trying to prove she is worth him. repeat. 
master of useless achievements and stunts, 
Sarah was blinded and seemed to be blunt

once she'll stop counting his time to respond,
drowning and burning that one-sided bond,
learning to turn off her smartphone by night – 
maybe she'll even start feeling alright.

ты

встреченные. встречаемые. и ты.
это теперь — история о тебе.
что в твоей сумке – пластырь и нашатырь 
или пневмат, отточенный при стрельбе?

после обеда ты зритель или актер?
где просыпаешься — в джунглях или дворцах,
где-то под кистями плотных старинных штор
тщательно пряча тяжелый секретный страх?

лезвия остро под кожей горят огнем,
или же каждое утро ты юн и пуст?
помнишь ли, что даже в камне прогрызть проем
не составляет труда: лишь вода и шлюз

голоден ли до правды? глуп для любви?
жаден до тайных знаний и новостей?
если ты даже выдуман, то — живи,
может, тебя создали для скоростей

или изобрели, чтобы ты писал
странную музыку, книги или холсты
слушал чужие секреты и превращал
в краски их, типографику и шрифты

мне рассказал недавно один герой,
что нам всем светит ночью одна луна
если замерзло сердце, возьми и вскрой —
все, что случится после, тому цена

в единорогов, ктулху, шаманов — верь,
верь, даже если кажется ерундой
прежде чем мы увидимся, ты проверь:
может, уже идем под одной звездой

Лу

сердце мое – большой сундук,
не подбирай ключи
Лу меня учит кушать с рук, 
учит, потом молчит 
в паузах нужно успеть понять
басню, мораль, урок,
выпрямить спину ему под стать
и насмотреться впрок

Лу – про вокзал и аэропорт,
сердце открыто всем
в левом кармане лежит, потерт, 
паспорт и пачка схем
в правом обычно лежат ключи,
он говорит – открой
и не пытайся заполучить 
тех, кто еще сырой 

дай им дорогу и дай огня,
не преграждай им путь,
не обижайся, не усложняй, 
не закрывайся, – будь
что им за роли – решать не нам,
пусть они просто есть, 
мы исцеляемся, каждый сам, – 
это благая весть

ну, трансформируй, – смеется Лу, – 
в текст меня преврати
в иллюминаторе, по крылу
след моего пути
точки в онлайн-навигатор вбив, 
можно придти туда, 
где сквозь любой островной массив
движутся поезда

гейт, терминал, чашка кофе, борт,
кресло, наушник, взлет
воздух – как жизнь, бесконечность, спорт,
вечно неравный счет 
Лу меня учит искать ответ
точно, не наугад
я ему в сумку кладу билет:
пусть приведет назад

ne/satiktie

lūdzu, uzdrīkstamies visu, satiktie un nesatiktie, 
nepadosimies tik ātri. nav jau iemesls, ne tik drīz
varbūt sākam maziem soļiem: atzīties un neizlikties,
tā, lai paspējam, pirms citu gars un kodols aizaudzis

tiem, ko satiec, skaties acīs – varbūt miers un pārliecība
viņu acīs plūdīs pāri, varbūt pietiks arī mums
es no tādiem iedvesmojos, es tiem līdzināties gribu
es atspīdu tajās acīs, mana spēka patvērums

agri vai vēlu ikvienam pienāk mirklis, kad saprotam, ka esam tiesīgi būt blakus tādiem cilvēkiem, kuriem vēlamies. kuru acīs redzam šo to no sevis, kuriem gribam augt līdzi, kuru dvēselēs ir tādi mikroelementi, kuru vēl pietrūkst mūsējām. un, kamēr pasaulē ir vietas, kurās joprojām drīkst dejot, kamēr dažas no tām lidmašīnām, kas konstruētas, lai vestu mūs pie mīļajiem, joprojām ceļas gaisā, kamēr vēl drīkst – dzert rumu ar dzērveņu sulu vēsajā rudens vakarā, klausīties plates, apkampties, un mūziku to, no iekšām tavām skanošo, neviens neizslēgs, – 

tikmēr metam malā kompromisus, pārstājam solīt – darām uzreiz. pārstājam teikt, ka kādreiz pienāks labāki laiki – mūsu tagad ir visa vērts. un ja kāds, ko tik ļoti gribās satikt, vēl neeksistē, – izsapņojam. 

satiktie un nesatiktie, lūdzu, uzdrīkstamies visu,
maziem cilvēkiem virs galvas lieli mākoņi un gaiss 
mums ir melojuši kādreiz: dzīve lietām nav par īsu,
tikai uzdrīkstamies doties tālos ceļojumos aiz 

es jūs ļoti vēlos satikt. es labprāt jūs nosapņošu
tad, ja jūs vēl nepiedzimāt, tad, ja neesat man klāt,
un ja eksistējat – nāciet, pietiks grāmatu un nošu, 
pietiks valodu un smaidu, lai ir iemesls parunāt